"Audits nav obligāts Latvijas valsts noteikts pasākums piena fermu turētājiem, bet gan atbalsts tiem saimniekiem, kuri vēlas neatkarīgu, uz zināšanām un metadoloģiju balstītu savas fermas novērtējumu un ieteikumus govju labturības jautājumos, kurus fermas saimnieks var īstenot kopīgi ar veterinārārstu un citiem speciālistiem, kuri ikdienā rūpējas par dzīvniekiem", skaidro Vita Būde - Gaile, "Saimnieciskā Skatījuma" audita speciāliste.
Audits lopu turētājiem nodrošina ganāmpulka veterinārā stāvokļa, turēšanas apstākļu un ēdināšanas izvērtējumu, proti, tiek izveidota konstatēto nepilnību loģiskā ķēde, kam seko secinājumi un ieteikumi stāvokļa uzlabošanai.
Divu gadu laikā, kopš dr. V. Būde - Gaile, nodarbojas ar fermu audita veikšanu, speciāliste ir secinājusi, ka saimniekiem ļoti pietrūkst zināšanas par iespējām samazināt somatisko šūnu skaitu pienā un uzlabot piena kvalitāti. Auditu rezultāti ir identificējuši nozarē valdošos stereotipus: " lai slauktu daudz piena ir jāiegulda daudz naudas", "vasarā nekas govīm nav jādod papildus, jo ganību zāle visu nodrošina", "govs ir vesela un piens - labas kvalitātes, ja to pieņem piena pārstrādātājs", "somatisko šūnu skaita pieaugums saistīts ar ģenētiku" un veicinājuši šo priekšstatu maiņu.
Z/s Ausmas pārstāve Ieva Dāboliņa atzīst, ka "audita veikšana pat labi pārvaldītā fermā palīdz neieslīgt rutīnā, saskatīt cēloņsakarības un kāpināt piena izslaukumu no 7400 kg - 8400 kg no vienas govs gadā.", savukārt z/s Vec - ķūģi saimniece Mārīte Karpa atzinīgi novērtē, audita secinājumu un ieteikumu pamatotību ar analīžu datiem un aprēķiniem, un apmācību govju turētājam pareizi "nolasīt" govs veselības problēmas no datu pārraudzības lapas.
Dr. V. Būde - Gaile uzsver: "Svarīgāka par finansiālo ieguldījumu palielināšanu ir esošo resursu pareiza izmantošana. Piena lopkopība tāpat kā citas nozares ir attīstībā, kas pat no vispieredzējušākā fermera prasa regulāru zināšanu papildināšanu un saimniekošanas darbības pielāgošanu mūsdienu rūpnieciskajai ražošanai, adekvāti ieguldot govs labturībā. Tas nozīmē atmest naturālās saimniekošanas principus."
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes lektors, dr. Ivars Lūsis, piekrīt, ka lauksaimniecībā valda uzskats, ka veiksme atkarīga no pieejamo finanšu resursu daudzuma un pietrūkst zināšanu par mūsdienīgas saimniekošanas metodēm, kuru pielietojums veicina atdevi no ieguldījumiem.
Kalna Dambrāni fermas īpašniece Iveta Tīrumniece uzskata, ka "Saimnieciskā Skatījuma" pievienotā vērtība ir audita speciālistes zināšanu bāze, kas saprotami tiek nodota tālāk fermas darbiniekiem. Rezultāti nav atsevišķi izceļami, tie īstenojas pozitīvā kopainā."
Apkopojot auditu rezultātus 26 fermās, piena izslaukums dienā atsevišķos gadījumos ir dubultojies, bet utilizētā, neizmantojamā piena īpatsvars kādā fermā samazinājies no 1 tonnas līdz 250 litriem mēnesī, un somatisko šūnu skaits pienā pietuvināts normai - 100 000 uz 1ml piena.
Avots: AS "Dimela Veta Latvija" lauksaimniecības dzīvnieku veselības speciāliste Dr. Vita Būde-Gaile
