"Audits palīdz saskatīt cēloņsakarības un kāpināt piena izslaukumu par 13%, piemēram, no 7400 kilogramiem līdz 8400 kilogramiem no vienas govs gadā. Audita secinājumi palīdz arī izprast analīžu datus un aprēķinus, ļauj govju turētājam pareizi "nolasīt" govs veselības problēmas no datu pārraudzības lapas," sacīja Vita Būde-Gaile.
Viņa sacīja, ka pērn Latvijas piena fermās ir sākusi saimniekošanas auditu, kas ir sistemātisks fermas saimnieciskā stāvokļa novērtējums, balstīts uz Nīderlandē izstrādātu metodiku. Apkopojot pagājušā gada auditu rezultātus 26 fermās, piena izslaukums dienā atsevišķos gadījumos ir dubultojies, bet utilizētā jeb neizmantojamā piena īpatsvars fermās samazinājies no vienas tonnas līdz 250 litriem mēnesī.
"Audits nav obligāts Latvijas valsts noteikts pasākums piena fermu turētājiem, bet gan atbalsts tiem saimniekiem, kuri vēlas neatkarīgu, uz zināšanām un metodoloģiju balstītu savas fermas novērtējumu un ieteikumus govju labturības jautājumos, kurus fermas saimnieks var īstenot kopīgi ar veterinārārstu un citiem speciālistiem," atzina veterinārārste.
Viņa arī norādīja, ka audits lopu turētājiem nodrošina ganāmpulka veterinārā stāvokļa, turēšanas apstākļu un ēdināšanas izvērtējumu, proti, tiek izveidots konstatēto nepilnību uzskaitījums, kam seko secinājumi un ieteikumi stāvokļa uzlabošanai.
"Saimniekiem ļoti pietrūkst zināšanu par iespējām samazināt somatisko šūnu skaitu pienā un uzlabot piena kvalitāti. Auditu rezultāti ir identificējuši valdošos stereotipus - "lai slauktu daudz piena, jāiegulda daudz naudas", "vasarā nekas govīm nav jādod papildus, jo ganību zāle visu nodrošina", "piens ir labas kvalitātes, ja to pieņem piena pārstrādātājs", "somatisko šūnu skaita pieaugums saistīts ar ģenētiku". Audita rezultāti veicina šo priekšstatu maiņu," sacīja veterinārārste.
