Kad apmēram pirms gada AS Dimela Veta Latvija sadarbības partnera AS Vitalac (Francija) pārstāvis un ēdināšanas konsultants veterinārārsts Filips Arzuls (Philippe Arzul) pirmo reizi aizrautīgi stāstīja par savas kompānijas jaunāko veikumu – produktu, kas konservē graudus un konservācijas laikā tajos palielina proteīna līmeni par 5–6 procentpunktiem, tas izklausījās pārāk labi, lai būtu ticami. Tomēr Filips neatlaidās un par graudu vērtības uzlabotāju XLGrain stāstīja atkal un atkal – ne vien mums, pārstāvjiem, bet arī vairākos semināros Latvijā un Lietuvā.
Un tomēr mēs, baltieši, Filipa acīs palikām kā neticīgie Tomi – kamēr neesam savām acīm redzējuši un un savām rokām pataustījuši, neticam. Tādēļ, tikko nolīgojuši, divi pārstāvji no katras Baltijas valsts devās tālajā ceļā uz Franciju, Bretaņas reģionu, kur atrodas Vitalac rūpnīca un kur dr. Filips bija gatavs izrādīt vairākas saimniecības, kurās darbojas ar XL Grain produktu. Kad esam sasnieguši galamērķi, tiekam izmitināti skaistā un autentiskā 7. gs. muižiņā. Igauņu kolēģe saimniecei uzreiz apjautājās par spokiem, un tiešām – pēdējā naktī kāds staigāja pa mūsu istabu un iededzināja gaismu, bet ne jau spoku medībās bijām braukuši!
Vispirms devāmies uz divām gaļas lopu saimniecībām.
Pirmajā saimniecībā paši govis netur, bet iepērk atšķirtos Šarolē un Limuzīnas šķirnes teļus, ap 300 kg svarā, un 9 mēnešos nobaro tos līdz 800 kg. Intensīvi ēdinot, tiek panākts, ka vidējais svara pieaugums dienā ir 1.8 kg, katram pieauguma kilogramam tērējot 0.68 EUR. Nobarojamo buļļu barības devu veido kukurūzas skābbarība, rapši un kukurūzas graudi, kas mitri apstrādāti ar XL Grain un iepildīti plēves tuneļos jeb t.s. desās. Dzīvnieki saņem 2–3 kg apstrādātās kukurūzas, jo saimniecībā nav pietiekami daudz vietas, kur piepildītos tuneļus uzglabāt. Nākamajam gadam saimnieks ir iesējis kviešu un zirņu mistru, ko arī gatavojas apstrādāt ar XL Grain, tad barības devu veidos tikai apstrādātie graudi, zirņi un salmi. Gan šajā kūtī, gan nākamajā pārsteidza tas, cik dzīvnieki ir mierīgi un galvenais – tīri. Tas izskaidrojams ar to, ka, izēdinot graudus, kas apstrādāti ar XL Grain, mēsli ir sausāki. Protams, arī klimats ir sausāks, un buļļi tiek katru dienu pakaisīti.
Izskatījās jauki, bet vēl neticam! Braucam uz nākamo gaļas lopu audzēšanas vietu. Šim saimniekam ir gan govis ganībās, gan vaļējā nojumē nobarojamie buļļi. Tiem katram aizgaldam priekšējo sienu veido siles, kas pilnas ar kviešiem, kas apstrādāti ar XL Grain. Graudos iemaisīta arī minerālbarība. Vēl dzīvnieki var neierobežoti ēst sienu vai salmus. Apmēram 500 kg smagie buļļi ik dienas apēdot ap 8 kg apstrādāto graudu, bet maksimums, ko tie spēj apēst, ir 10 kg. Vidējais svara pieaugums ir 2 kg/dienā. Saimnieks uzsver, ka, šādi ēdinot, viņam ir mazinājies darba apjoms, jo siles piepildīt un siena ruļļus nolikt var vienu vai divas reizes nedēļā, samazinājušies arī izdevumi par barību.
Šajā saimniecībā apskatāmies, kā tiek glabāti ar XL Grain apstrādātie graudi. Iepriekš Filips bija paskaidrojis, ka 1 t graudu (der visi, arī pupas un zirņi, tajā skaitā mitri) barības mikserī sajauc ar vienu maisu XL Grain produkta, pēc 15 minūšu maisīšanas graudus izber uz stingra pamata kaudzē, ko apsedz ar plēvi. Pamanām, ka kaudze nemaz nav nosegta tik perfekti, kā bijām gaidījuši, jo esot svarīgi, tikai lai neizgaro mitrums, kuram maisījumā ir jābūt 20 %. Ja apstrādājamie graudi ir sausāki, maisīšanas laikā jāpievieno ūdens, jo reakcija starp produktā esošo urīnvielu, enzīmiem un graudos
esošo cieti notiek, piesaistot ūdeni. Izveidojies amonija bikarbonāts ir spēcīga buferviela, tāpēc galaprodukta pH ir 9 un vairāk, kas savukārt nozīmē, ka dzīvnieki bez apdraudējuma spurekļa veselībai var patērēt patiesi lielus graudu apjomus. Reakcijas laikā graudos paaugstinās proteīna līmenis – ja sākotnēji bija 11–12 %, tad pēc trīs nedēļām jau ir 16–18 %. Saimnieks sagatavo vienu graudu porciju, ko zem plēves iztur trīs nedēļas, un, kad šo kaudzi atver, gatavo nākamo porciju. Apskatām, aptaustām un paostām gatavos placinātos graudus – tie ir kļuvuši tādi kā pufīgāki, jūtama diezgan stipra amonjaka smaka. Smaka nav ne bīstama, ne lopiem netīkama, bet tā no graudiem atbaida peles, žurkas un putnus. Apstrādātie graudi arī nepelē.
Nu varam sacīt, ka saprotam, kā darbojas XL Grain, un esam redzējuši, kādus rezultātus ar šo produktu var sasniegt pie gaļas lopiem. Bet kā ar piena govīm?
Dodamies raudzīt. Apmeklējam divas saimniecības, abās slaukšanu nodrošina roboti, pie apmēram 100 govīm strādā tikai divi ģimenes locekļi. Pirmajā saimniecībā, kurā vidējais izslaukums ir 34 kg no govs dienā, slaucamās govis saņem zāles un kukurūzas skābbarību (kopā 15 kg sausnas) un 5 kg ar XL Grain apstrādātu kviešu. Robotā atbilstoši izslaukumam – soja un granulas, kā arī pirmo mēnesi pēc atnešanās Vitaglik sīrups. Saimnieks ar dzīvi apmierināts, jo graudu apstrāde ar XL Grain ļāvusi viņam samazināt izdevumus par barību – vairs nav jāpērk rapši un soda. Arī izslaukums pēdējā gada laikā palielinājies par 1.2 kg no govs dienā. Šī saimniecība bija interesanta ar to, ka saimnieks audzē piena teļus – iepērk divas nedēļas vecus gaļas vai krustojuma šķirnes teļus, kurus dzirda tikai ar pienu, tā iegūstot dārgo, bet garšīgo bālo teļa gaļu. Šādā veidā tiek patērēta puse saimniecībā saražotā piena, pie tam saimnieks atzīst, ka, izlaižot pienu caur teļiem, viņš nopelna 0.5 EUR/piena kg, bet pienotava maksā tikai 30 centus.
Otrajā saimniecībā izslaukums ir 40 kg no govs dienā, bet barības deva līdzīga – kukurūzas un zāles skābbarība (16 kg sausnas), aizsargātie tauki un 3 kg XL Grain apstrādātu miežu. Robotā tāpat – soja, granulas un laktācijas sākumā Vitaglik sīrups. Kad saimniekam jautājām, kādi ir viņa ieguvumi, vairāk nekā gadu lietojot XL Grain, viņš atzīst, ka izslaukums nav palielinājies, bet laktācijas līkne kļuvusi noturīgāka un samazinājies servisperiods. Arī govju veselība esot kļuvusi labāka, jo nav ar acidozi saistītu gremošanas traucējumu.
Tāpat abās piensaimniecībās aplūkojām ar XL Grain apstrādāto graudu stirpas – vienā zem nojumes, otrā – zem klajas debess, vien pārsegtas ar plēvi. Visu dienas laikā redzēto vēl pārrunājam, pārprasām, parrēķinām un vēlreiz pārrunājam, līdz esam patiesi pārliecināti, ka XL Grain ir produkts, kas ļoti veiksmīgi ir lietojams kā Francijā, tā arī Baltijā.
Apstrādājot graudus, arī pupas un zirņus ar XL Grain, iegūstam produktu, kas ir drošs un veselīgs atgremotāja spureklim, jo nodrošina spurekļa mikrobus ar ātri izmantojamu proteīnu un enerģiju vienlaikus. Apstrādājot graudus ar XL Grain, saimniekam samazinās izdevumi par graudu kaltēšanu, jo tos var apstrādāt mitrus, kā arī samazinās izdevumi par proteīnbarību.
Mājās braucot, ar lietuviešu un igauņu kolēģiem nolemjam salīdzināt, kurā valstī par produktu būs vislielākā interese. Un lēnie igauņi atkal jau izrādās pirmie!
TEKSTS un FOTO: Vita ZALCMANE, AS Dimela Veta Latvija veterinārārste un Līga BERNĀNE.
