Zināšanas par zobiem palīdz „izprast” atgremotāju. Govij, tāpat kā cilvēkam ir 32 zobi. Pats interesantākais ir tas, kā šie zobi izkārtoti žoklī.
Par mūsu zobiem viss ir skaidrs – priekšzobi paredzēti košanai, bet sānu zobi barības sakošļāšanai. Bet, ko lai dara govis, ja viņām nemaz nav augšējo priekšzobu?
Zobu izvietojums cilvēka un atgremotāja žoklī ievērojami atšķiras. Atšķirībā no cilvēka, teļi var piedzimt ar vai bez zobiem. Kad izauguši paliekošie zobi, aptuveni 30 mēnešu vecumā, govīm ir 12 premolārie zobi (mazie dzerokļi), kas izvietoti augšā un apakšā, 12 molārie zobi (lielie dzerokļi) - augšā un apakšā un 8 priekšējie, jeb griezējzobi tikai apakšžoklī. Augšējo priekšzobu vietā govs mutē ir raupja kaula plātnīte, kura pārklāj augšžokļa priekšējo daļu un aizstāj augšējos griezējzobus.
Varētu likties, ka augšžokļa priekšzobu trūkums kavē barības uzņemšanu un sakošanu. Jo īpaši tādēļ, ka dienā tiek uzņemti 45-55 kg barības. Taču govs mute ir tikai viena no daudzajām atgremotāju gremošanas orgānu sastāvdaļām. Kā zināms, govs kuņģis ir sadalīts četros nodalījumos, kur katram „kambarim” ir savs atšķirīgs uzdevums un loma barības sagremošanā un sagatavošanā uzsūkšanai. Pirmais nodalījums ir spureklis (rumen). Var uzskatīt, ka spureklis daļēji pilda arī iztrūkstošo zobu funkcijas, jo nenogurstoši nodarbojas ar norītās barības turpmāku smalcināšanu.
Govis mēli izmanto zāles satveršanai un pieturēšanai, kamēr apakšējie priekšzobi to nogriež.. Govis zāles kumšķi norij ātri, gandrīz nemaz nesakožot. Norītais kumšķis nonāk spureklī un pēc neilga laika tiek atrīts, lai tiktu ilgstoši gremots (košļāts). Process atkārtojas atkal un atkal. Šo nodarbi sauc par atgremošanas procesu un visā dienas garumā aizņem 6-8 stundas. Kad gremoklis ir ticis pietiekami ilgi atgremots, smalcināts un košļāts, tas nonāk spureklī mītošo baktēriju, vienšūņu un sēnīšu „rokās”, lai taptu sašķelts vēl sīkāk – līdz taukskābēm, kuras cauri spurekļa sienai uzsūcas un nonāk asinīs. Atgremošanas process pilnībā aizstāj priekšējo griezējzobu lomu barības smalcināšanā. Ja ieraugāt govi, kura aktīvi košļā it kā tukšu muti, ziniet – viņa dara svarīgu darbu, jo atgremo!
Liellopi nav vienīgā suga, kam augšējos priekšzobus aizstāj asa kaula plātnīte. Lielākajai daļai citu atgremotāju ir līdzīga mutes dobuma anatomija. Aitām, kazām, briežiem, pat kamieļiem ir līdzīgs zobu skaits un izvietojums, jo visi nosauktie ir atgremotāji (ruminanti) un viņu spureklis nodarbojas ar barības mehānisku smalcināšanu – līdzīgi kā govīm. Turpretī zirgi ir monogastriskie (vienkuņģa) dzīvnieki. Viņiem ir tikai viens kuņģis, un tāpēc pilnīgi skaidrs, ka zirgiem ir citāda mutes dobuma anatomija, kurā neiztrūkst augšējie priekšzobi. Ieskatoties dzīvnieka mutē iespējams noteikt, vai tas ir vai nav atgremotājs! Augšējo griezējzobu nav - tātad atgremotājs!
Zinām, ka pareiza mutes dobuma higiēna mums cilvēkiem var vainagoties ar labu zobu veselību līdz pat sirmam vecumam, lai vecumdienās smaidā atsegtu vai visus 32 zobus! Govīm ir citādi! Jau sasniedzot desmit gadu vecumu, dažas gotiņas ir jau pilnīgas vai daļējas bezzobītes. Dažām gotiņām šādā cienījamā vecumā ir redzami ļoti mazi un nodiluši zobi. Visbiežāk jau govis tik cienījamu vecumu nepiedzīvo; lai gan Dr. Reza Khorasani, no Albertas Universitātes Kanādā saka: „ir vairākas saimniecības, kurās novērota izteikta zobu nodilšana vecākajām govīm (peg teeth). Un tas ir saprotams, ka zobi spēj tik ļoti nodilt. Govis gremodamas, ik dienu izdara 40-60 tūkstošus kustību ar žokli, tāpēc zobi dilst nepārtraukti un salīdzinoši ātri. Nodiluma pakāpi var izmantot aptuvenai vecuma noteikšanai.
Lai arī vienāds zobu skaits, cilvēka un govs mutes dobuma uzbūve un darbība ievērojami atšķiras. Zobu izvietojums un funkcijas norāda uz ievērojamām gremošanas sistēmas atšķirībām. Un nebrīnieties, ja nākamā govs, kuru aplūkosiet tuvāk, ir bez priekšējiem zobiem tās augšējā žoklī, un piedevām nenogurstoši gremo! Viss kārtībā! Viņa vienkārši dara to, ko pieprot vislabāk un kas atgremotājam arī ir jādara!
Autori: Tyson, Bieleny, Sara Dargis, Kari-Ann Roveredo and Liz Simpson
Aug 19, 2011 11:00:00 AM | Physiology & Behaviour
Tulkojums no angļu val.: Vita Būde-Gaile
P.S. starp citu, izrādās, ka košļājamās gumijas košļāšana nomierina! Jo aktīvāk kustinām žokli, jo lielāks efekts.
