Enerģijas trūkums
Nopietna problēma Latvijas piena lopkopībā ir enerģijas trūkums slaucamo govju barības devā, īpaši laktācijas sākumā. Nepietiekamam uzņemtās enerģijas vai barības daudzumam iemesli var būt dažādi, piemēram, savārgums, iekaisums, klibums, arī nepietiekams vietu skaits pie barības galda, bet parasti enerģijas trūkums barības devā.
Mūsdienu govīm ģenētiski ir ieprogrammēts ļoti liels izslaukums, tāpēc dzīvnieks nesaņemto enerģiju kompensē no savām tauku rezervēm. Šie tauki aknās ir jāpārveido gaistošajās taukskābēs un pēc tam tīrajā enerģijā – glikozē. No aknu veselīguma un darboties spējas ir atkarīgs, vai pārstrādes starpprodukti (ketonvielas ar acetona smaku) pārlieku lielā daudzumā uzkrāsies asinīs un būs jūtami govs izelpojamajā gaisā, piena garšā un smaržā.
Ketonvielu klātbūtni var konstatēt, izmantojot urīna (neprecīzāk) vai asiņu (visprecīzāk) testrēmeles. Ketoze ir vielmaiņas slimība un noteikti jāarstē, taču, kā allaž, profilakse gan maksā mazāk, gan ir daudz iedarbīgāka.
Nereti saimnieki jauc ketozi (jeb acetonēmiju) un spurekļa acidozi. Ketoze ir tās enerģijas, kas govij ir nepieciešama piena ražošanai, sevis uzturēšanai un sadziedēšanai pēc dzemdībām, un uzņemtās enerģijas disbalanss.
Cilvēki nereti kā enerģijas barību lieto melasi vai dažādus glikozes sīrupus. Govīm šī enerģijas avota izmantošanas ceļš ir garāks – no apēstās izveidojot jaunu glikozi aknās. Ar barību uzņemtais glikozes sīrups, īpaši, ja devas ir lielas, var padarīt spurekļa saturu pārāk skābu, kas savukārt var izraisīt dažādus spurekļa darbības traucējumus.
Visvienkāršākās lietas parasti dod lielāko labumu – govju komforts, laktācijas fāzei atbilstoša, labi samaisīta barības deva, pietiekams ūdens, gaisa un gaismas nodrošinājums, dažādu stresu samazināšana vai novēršana. Kā vienu no profilakses vai atveseļošanās veicināšanas īdzekļiem saimnieki ir iecienījuši monopropilēnglikolu tīrā veidā vai maisījumā. Maisījumā esošie produkti parasti ir ievērojami efektīvāki, jo vielām ir dažāds iedarbības ātrums, līdz ar to arī līdzekļa iedarbība pagarinās. Savukārt pievienotie vitamīni, piemēram, niacīns, un/vai minerālvielas, piemēram, kobalts, padara līdzekļus vēl iedarbīgākus, jo stimulē kopējo vielmaiņu, bet īpaši metionīna un holīna, kā arī glikozes veidošanos.
Barības devu trūkums ganībās
Drīz sāksies ganību sezona. Problēma rodas tad, ja saimnieki nolemj, ka ar zāli ir gana, lai nodrošinātu govs vajadzības, un strauji samazina koncentrētās barības devas. Tā ir ļoti liela kļūda, jo, proteīniem bagāto zāli savienojot ar pietiekamu enerģijas daudzumu, iespējams iegūt ievērojami lētāku barības devu un lielu izslaukumu. Jaunajā zālē ir ļoti maz šķiedrvielu, tāpēc gremošanas stabilizēšanai govīm ir nepieciešams nedaudz siena vai salmu.
Jaunajā ganību zālē ir maz magnija – tas ir ļoti svarīgs minerāls, kas iesaistīts kalcija mobilizācijā no kauliem un tā uzsūkšanās procesā zarnās, bet ir daudz kālija, kas traucē magnija uzsūkšanos. Šo minerālvielu disbalanss izraisa ganību tetāniju jeb griešanās kaiti. Slimais dzīvnieks ir ļoti uzbudināts, tam novērojama dažādu ķermeņa daļu, it īpaši ausu raustīšanās. Tiesa, lielākoties tetānija nenoris tik smagi. Pēdējā laikā tā sastopama arvien retāk.
ar paaugstinātu magnija saturu. Cietstāvošo govju minerālbarībai vienmēr jāsatur vismaz 10 % magnija, bet slaucamajām govīm minerālbarību ar paaugstinātu magnija saturu izēdina kursa veidā, to uzsākot apmēram mēnesi pirms ganību sezonas sākuma. Arī laizāmās bļodas ir viegli lietojama alternatīva.
Karstuma stress
Pavasaris un vasara parasti ir ļoti karsts laiks. Slaucamajām govīm temperatūras komforta zona ir no +5 līdz + 18 °C, bet karstuma stress Latvijai parastajā ~70 % gaisa mitrumā sākas jau pie 22 °C robežas.
Jaunākie pētījumi, kas veikti Kanādā, liecina, ka govīm, kuru mātes grūsnības beigu daļā ir cietušas no karstuma stresa, izslaukums ir ievērojami mazāks kā tām, kas karstuma stresu mātes miesās nepiedzīvoja. Tādēļ ir ļoti svarīgi meklēt visus iespējamos risinājumus, lai kūti atdzesētu.
Viena no karstuma stresa izpausmēm ir sliktāka ēstgriba un gremošanas traucējumi, iespējams, pat acidoze. Šajā gadījumā var palīdzēt dzīvais raugs. Tirgū pieejami dažādi produkti, kas satur dzīvo raugu, un vienīgais veids, kā tajos orientēties, ir salīdzināt koloniju veidojošo vienību (KVV) jeb šūnu skaitu vienādā masas vienībā.
Dzīvais raugs govs spureklī veido celulozi šķelošajām baktērijām labvēlīgu vidi, kur tās daudz efektīvāk spēj sadalīt augu šūnapvalkus, kā arī savairoties pašas – tā veidojas mikrobiālais proteīns. Raugs pumpurojoties ieaug starp augu šķiedrām, saplēšot un padarot tās vieglāk pieejamas baktērijām. Rauga klātbūtnē spurekļa saturs kļūst šķidrāks un vieglāk sagremojams. Tas ir sevišķi svarīgi karstā laikā, jo baktērijas, kas šķeļ šķiedras, ir īpaši jutīgas pret temperatūras un vides skābuma izmaiņām.
Karstā laikā govs elpojot un svīstot zaudē daudz minerālvielu, tāpēc ir svarīgi dzīvniekus ar tām nodrošināt nepārtraukti. Pēdējos gados ir pieejamas karstuma stresa mazināšanai domātas minerālbarības, taču nereti govis vasarā vispār atsakās ēst minerālbarību. Tad visdrošākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums ir ruminālie boli. To lietošana nepārtraukti nodrošina dzīvnieku ar minimālu dažu svarīgāko makro un mikroelementu daudzumu neatkarīgi no apēstās barības apjoma. Ruminālie boli lēni šķīst vairākus mēnešus, līdz ar to izmaksas sanāk daži centi dienā.
Vasarā govju mieru traucē arī mušas, dunduri un citi parazīti. Apstrāde pret tiem ir jāveic laikus un regulāri jāatkārto.
Paturēsim prātā – tikai veselīgi dzīvnieki nes peļņu!
SAGATAVOJA: Vita ZALCMANE, veterinārārste, AS Dimedium Latvija atgremotāju ēdināšanas speciāliste.
