Paldies kompānijām „Salinity” un „Fodder Direct” par lielisko, blīvo programmu, kas ļāva redzēt tik daudz!
Otrdienas pēcpusdienā visi braucēji sapulcējās Rīgas pasažieru ostā, lai šķērsotu Baltijas jūru. Īsa iepazīšanās un jau esam uz prāmja, kur ir darīts viss, lai braucējs aizmirstu visas ikdienas rūpes.
Trešdien, 5. aprīlī , brokastis ēdot, kuģojam caur šērām un dalāmies zināšanās un pieredzē par zviedru un Zviedrijas dzīvi. Ostā mūs sagaida kompānijas „Salinity” pārstāvji Bengt Gertzell un Östen Holmberg. Sadalāmies mazākās grupās, jo tālākais brauciens ir ar automašīnām, un dodamies uz Lövsta - Zviedrijas lauksaimniecības universitātes slaucamo govju novietni, lai apskatītu govis un teliņus no speciāli iekārtotiem skatu laukumiem.
Universitātes profesors Rolf Spörndly iepazīstina ar Universitātes saimniecības darbību. Kā jau zinātnes iestādē, šeit tiek veikti dažādi pētījumi, tiek svērts un mērīts it viss, kas govij nonāk mutē, cik ilgi tā guļ vai staigā. Interesanti, ka ceļot jaunās kūts ēkas, tika paredzēta plaša telpa teļiņiem, kur uzstādīti arī automātiskie teļu dzirdināšanas aparāti, tomēr telpa stāv tukša, jo tur būdami, teliņi bieži klepojuši: tika pieņemts lēmums jaundzīvniekus turēt ārā, būdiņās. Nu veselība esot daudz labāka.
Pēc vizītes saimniecībā seko Rolfa lekcija par labas rupjās lopbarības nozīmi sekmīgā piena lopkopībā, kuras noslēgumā Latvijas saimniekiem ir daudz jautājumu. Tāpat jautājumu netrūst arī pēc Bengta stāstījuma par skābbarības konservantu SAFESIL. Un, ja vēl stāstījums tiek papildināts ar dažādu, parasti skābbarībā esošu skābju degustāciju, interese ir liela. Izdodas sagaršot atšķirību starp pienskābi un etiķskābi, saost un sagaršot svietskābi. Nekļūstam par ekspertiem, tomēr noprotam, ko jūt govs, kad viņai jāēd barība, kurā ir svietskābe - veļas knaģa deguna aizspiešanai viņai nav!
Vakariņās, protams, veļas knaģis mums nav nepieciešams - daudzi pirmo reizi nogaršo ziemeļbrieža gaļu. Pie vakariņu galda iepazīstamies pa īstam - ikviens izstāsta par sevi un nodarbošanos. Pēc vakariņām Bengts un Ostins vēl pakavējas, lai atbildētu uz jautājumiem par zviedru piensaimnieku dzīvi.
Ceturtdien paredzēta 3 saimniecību apskate.
Jau no paša rīta esam Salbohedā, kur saimniecība pastāv jau kopš 18.gs, tagadējais saimnieks esot šeit saimniekojošās ģimenes 14.paaudze. Pēdejos 30 gadus saimniecība ik pēc 10 gadiem palikusi divreiz lielāka, šobrīd sasniedzot 350 slaucamas govis, un saimnieks gatavojas celt jaunu kūti, lai šo skaitu atkal dubultotu. Saimniecībā vidējais izslaukums ir 38 kg/govs, un tiek darīts viss, lai piena ražošanu padarītu maksimāli ienesīgu. Lielu interesi izraisīja saimnieka izveidotā mēslu otrreizējās izmantošanas metode - tos izsausinātus izmanto par pakaišiem. Līdz šim skābbarības sagatavošanā saimnieks lietojis baktēriju ieraugus, tomēr rezultāts viņu neapmierina un šī gada sezonai jau iegādāts SAFESIL. Ostins aicināja neizdevušos skābbarību pagaršot, un tiešām, jāteic - nebija garšīga.
Otra saimniecība Daltäppa farm, Köpingā, ko apciemojām, arī bija ģimenes uzņēmums, ko šobrīd vada jauns 4 bērnu tēvs. Govis slauc robots, bet skābbarības sagatavošanu (sablietēšanu) saimnieks neuztic nevienam - vissvarīgāko padara pats. Lai novērstu iespējamās kļūmes, skābbarība tiek sagatavota, izmantojot konservantu SAFESIL. Skābbarība tiešām bija perfekti sablietēta un garšīga. Saimnieka mērķis ir izslaukt vairāk (10-11t/g) no šī paša govju skaita.
Trešajā saimniecībā Womtorp farm, Eskilstunā saimnieki - brālis un māsa - šķita pieraduši pie ekskursantiem. Tas neizbrīna, jo gan saimniecības apkārtne, tāpat arī kūts un barības novietnes bija perfekti uzturētas, tīras un glītas. Māsa atbild par dzīvniekiem, bet brālis par barību un mehāniskajiem darbiem. Ar lepnumu tika izrādīta automātiskā barības sagatavošanas ietaise, kas gan nav neesot lēta, tomēr brīvā laika ieguvums esot neatsverams. Saimniecībā ar ~ 400 govīm katru dienu strādā 2 cilvēki. Tie ļaudis, kas vasarā strādā uz lauka un barības sagatavošanā, ziemā tīra sniegu un uzkopj ielas tuvējā pilsētiņā.
Saimniece ļoti uzsvēra darba efektivitāti, rēķinot gan darbinieku skaitu /dzīvnieku skaitu, gan cilvēka darba stundā iegūto piena kilogramus un citus interesantus, nedzirdētus mērījumus. Vaicāta par apsēklošanas reižu skaitu/ grūsnībai saimniece atteica, ka to gan viņa neskaitot, jo galvenais ir dabūt govi grūsnu līdz 100 laktācijas dienai par katru cenu! Šī ir tiešām vērā ņemama atziņa, jo Latvijā esam „ieciklējušies” uz reizēm, nesaprotot to jēgu un nozīmi. Sēklošanu gan viņi uzsāk jau no 45 dienas. Vaicājām arī par somatisko šūnu skaitu- vidēji esot ap 150 000, bet saimniece vēlas sasniegt rezultātu, kas būtu tuvāks simt tūkstošiem. Lai mērķi sasniegtu, tiekot papildus piestrādāts pie kūts tīrības un pirms cietlaišanas visām pārbaudīts SŠS. Ja skaits ir lielāks par 500 000, govs saņem prolongētā penicilīna injekciju. Ja šūnu skaits ir mazāks, govs tiek aizlaista ciet nedēļas laikā, slaucot aizvien retāk, bet pēc pēdējās slaukšanas pupi tiek aizlīmēti ar „pupu līmi”. Noskatījāmies, cik veikli notiek kalcija bolu ievadīšana ikvienai govij, kas dzemdējusi vairāk kā pirmo reizi. Visa saimniecības darbības filozofija balstījās uz ļoti labu, laikus ar piedevu SAFESIL sagatavotu rupjo barību, kas sajaukta atbistoši katras govju grupas vajadzībām (vairāk kā 10 receptes), profilaksi un galvenais - darbošanās efektivitāti.
Braucot uz viesnīcu, pārrunājām, cik dažādos veidos notiek saimniekošana un kā ikviens sasniedz sev svarīgo mērķi.
Vakarā, vienīcā Norčepingā, sastapām mūsu nākošās dienas saimnieku - firmas Fodder Direct īpašnieku Pēru Ulvni (Per Ulvne).
Kopā ar Pēru apciemojām Latvijā iecienītākās govju enerģijas barības Milk Maker un teļiem paredzēto granulu Vitamix Calf pellets razošanas vietu - Orga Kvarn dzirnavas. Arī šeit saimnieko ģimene, tagadējais saimnieks Lennards ir 4. Nīmaņu ģimenes paaudze šajās dzirnavās. Šī ir fantastiska vieta, kur skaidri var redzēt, ka šeit radītajiem produktiem ir izcila pievienotā vērtība: mīlestība un lepnums par savu darbu! Tāpēc šie produkti lopiņiem tik labi garšo un caur tiem tiek sasniegti lieliski rezultāti! Līdzās dzirnavām atrodas arī jauks vietējās produkcijas veikaliņš, kura plaukti tika sirsnīgi patukšoti.
Tik pat jauku ģimeni sastapām arī nakošajā ražotnē, kur top Vitamin sērijas minerālbarība. Šī ražošanas vieta gan bija pavisam jauna, uz kuru Andreasa Svensona vadītais uzņēmums pārcēlies pirms dažiem gadiem. Uzņēmums Wiromin gan pastāv jau 25 gadus. Patīkami un tai pašā laikā savādi bija redzēt nosūtīšanai sagatavotas minerālbarību paletes ar uzrakstiem latviski un pielīmētu norādi - Dimela Veta Latvija. Pērs Ulvne īpaši uzsvēra nelielās ražotnes priekšrocību - saražot tieši konkrētajai saimniecībai nepieciešamo minerālbarību.
Zviedrijas tūres noslēgumā vēl apskatām Reymires stikla fabriku, kas ir viena no vecākajām stikla fabrikām, kas joprojām darbojas, lai arī ražošanas apjomi, protams, stipri sarukuši.
Vēl pēdējie pāris simt kilometri līdz Stokholmai, kur mūsu prieku par jauko braucienu apēno terorakts - šai vietai netālu pabraucam garām 15 minūtes pirms notikuma. Tomēr, neraugoties uz pieaugošajiem sastrēgumiem un bažām, laikus nonākam uz prāmja, kur viss jau škiet pazīstams un zināms. Vēl tikai pēdējās izklaides, un rīta sauli jau sveicam Latvijā.
Esam pavadījuši 3 brīnišķigas dienas Zviedrijā kopā ar kompāniju Salinity (ražo skābbarības konservantu SAFESIL) un Fodder Direct (ražo Vitamin sērijas minerālbarību unenerģijas barību Milk Maker, kā arī granulas teļiem) lieliskajiem pārstāvjiem.
